fbpx

Vai BIM būtu novērsis radušos situāciju ar Jauno Rīgas teātri?



Pēdējos mēnešos apspriestajā Jaunā Rīgas teātra (turpmāk – JRT) skandālā vairākkārt pieminēts vārds BIM un tas, ka tas būtu varējis palīdzēt novērst radušos situāciju – bojājumus trešo pušu īpašumiem, nepilnīgu būvprojektu, pārkāpumiem būvlaukumā u.c.[1] Kas ir šis BIM un, vai tiešām tas varētu palīdzēt? Ar savu viedokli dalās Būvniecības Industrijas Digitalizācijas asociācijas* (turpmāk BūvID) valdes priekšsēdētājs Jānis Berķis.


Būvju Informācijas Modelēšanas jeb BIM būtiskākie ieguvumi ir saistīti ar iespējām labāk plānot projektus un ieguldījumus tajos, pieņemot racionālākus lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt būvniecību un arī turpmākos ēkas lietotājus. Tomēr BIM nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās visas problēmas, it sevišķi tās, kas saistītas ar cilvēkfaktoru vai procesu regulējuma nepilnībām, un tā veiksme ir saistīta gan ar pasūtītāja, gan izpildītāju kompetenci un zināšanām un neaizstāj nepieciešamību pēc zinošiem BIM speciālistiem, inženieriem, būvniekiem u.c. procesā iesaistītajiem.


BIM būtībā ir projektēšanas, būvniecības un apsaimniekošanas procesu daļēja pārcelšana virtuālā vidē, citiem vārdiem sakot – izmantojot reālus elementus (sienas, caurules, pāļus u.c.) – ēka tiek uzcelta virtuāli, jebkurai iesaistītajai pusei viegli uztveramā veidā. Tas atļauj veikt efektīvu komunikāciju simulācijas, aprēķinus un arī uzkrāt informāciju datu bāzē, veidojot digitālu aktīvu, kuru pēc tam var pielietot visā būves dzīves cikla laikā. Pielietojot BIM projektēšanas laikā daudz vienkāršāk un ātrāk ir iespējams izvērtēt dažādus potenciālos riskus, kuri var parādīties vēlāk, piemēram, būvlaukumā, jo ir pieejams daudz vairāk informācijas par būvi vienotā vidē, gan tā ir pieejama saprotamākā veidā – kā ar informāciju piesātināti 3D grafiskie modeļi.


Lai veiksmīgi īstenotu BIM, projektā ir būtiski skaidri definēt jauno tehnoloģiju pielietojuma mērķus. Vienkārši pasakot, ka mums vajag BIM, bieži var radīt projekta sadārdzinājumu, bet nedot gandrīz nekādus ieguvumus. Tomēr, pareizi pasūtot, BIM potenciāls līdzekļus izlietot lietderīgāk būtiski pieaug. Vairākās pasaules valstīs BIM jau ir obligāta prasība valsts un pašvaldību iepirkumos, piemēram Lielbritānijā, Dānijā, Itālijā, Singapūrā u.c. Kā arī, piemēram, Igaunijā vairākas valsts un pašvaldību iestādes – Igaunijas Valsts nekustamie īpašumi, Tallinas Dome un osta u.c. jau pieprasa BIM savos projektos.


BūvID šogad realizēja Latvijas Valsts nekustamo īpašumu (VNI) BIM Pilotprojektu [2], kurš Latvijas mērogā skaidri pierādīja, ka pat rekonstrukcijas projektam izmantojot BIM, 10-20% resursu būtu iespējams izlietot racionālāk.


Vai BIM būtu novērsis radušos situāciju ar JRT? Pilnvērtīgs BIM process noteikti būtu ļāvis veikt kvalitatīvāku tik sarežģītas ēkas būvprojekta izstrādi un būtu iespējams pamanīt laicīgāk daudzas no iesaistīto pušu pieminētajām problēmām, pie nosacījuma, ka BIM kompetence būtu gan pasūtītāja, gan būvnieka pusē. Tomēr jāsaprot, ka BIM pielietošana likumiski nav reglamentēta un arī šī brīža būvniecības likumdošana kopumā atstāj ļoti daudz vietas interpretācijai. Līdz ar to atkal atgriežamies pie nepieciešamības piesaistīt izglītotus speciālistus, ko izdarīt, izvērtējot tikai zemāko cenu, var nebūt iespējams. Esošajā situācijā ar JRT uzskatu, ka daļa taisnības ir gan būvnieku, gan arī pasūtītāja, arhitektu un projektētāju pusē. Izmantojot BIM veidojas ciešāka sadarbība un atvērtāka komunikācija starp visām projektā iesaistītajām pusēm jau projektēšanas stadijā, kas šajā gadījumā būtiski palīdzētu.


Diemžēl šobrīd tikai nedaudzi Latvijas publiskie un privātie pasūtītāji ir gatavi izglītoties un uzdrošināties pasūtīt BIM savos projektos. Protams, BIM var prasīt papildus ieguldījumus sākotnējā plānošanas vai projektēšanas stadijā, jo jaunās tehnoloģijas maksā dārgāk un ir jāiegulda laiks, veicot sagatavošanās darbus, apmācības un simulācijas, bet šīs izmaksas ir būtiski mazākas pret visiem ieguvumiem, kas, piemēram, var ļaut izvairīties no būvlaukuma darbības apturēšanas.


*Būvniecības Industrijas Digitalizācijas asociācija ir nevalstiska organizācija, kas apvieno vairākus desmitus biedrus, kurus vieno vēlme ieviest un izmantot digitālos risinājumus būvniecības jomā.
[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vni-partrauc-ligumu-ar-jrt-buvnieku.a326626/

[2] https://buvid.lv/2019/01/07/vni-pilotprojektu-izpildis-buvid/



Share this Post!

About the Author : Dana Šauberga


2 0 Komentāri
  1. Buvinženieris augusts 30, 2019 at 5:43 am - Reply

    Diemžēl bez labas būvdarbu kvalitātes sistēmas un tās cilvēcisku izpildes kontroli, pat BIM nepalīdzēs. Tomēr cilvēkam pašm ķekši čeklistē jāsaliek un jānovērtē vai atbilst BIM un normatīviem! Protams BIM palīdz vizualizēt projektu kristālskaidri un risina vēl citas organizatoriskas problēmas, bet bez cilvēka lēmuma nekur- pagaidām

  2. Jānis septembris 9, 2019 at 11:35 am - Reply

    Tieši tāpēc BIM ļauj cilvēkiem pieņemt labākus lēmumus, kuri ir pamatoti ar precīzāku informāciju visā būves dzīves cikla laikā.

Send a Comment

Your email address will not be published.