fbpx

Neizmantot būvniecībā mūsdienu tehnoloģijas ir dārgi!

Jānis Berķis, BūvID valdes priekšsēdētājs

Būvju informācijas modelēšanas jeb BIM pielietošana būvniecībā ļauj ietaupīt nozīmīgus finanšu līdzekļus. Viens no piemēriem ir pērnā gada nogalē uzsāktais valstiski nozīmīgais BIM pilotprojekts – topošās centralizētās prokuratūras ēkas (Aspazijas bulvārī 7, Rīgā) rekonstrukcijas ietvaros. Šopavasar veiksmīgi noslēdzies pirmais lielais šī pilotprojekta posms un izdarīti pirmie secinājumi.

BIM pilotprojetu realizē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). BIM izstrādi pilotprojekta ietvaros veic Būvniecības Industrijas Digitalizācijas asociācija (BŪVID), un tā realizācijā kopā iesaistīti 11 biedri – dažādi uzņēmumi un vairāk nekā 25 nozares speciālisti.

Pilotprojektā īpaša uzmanība tika pievērsta būvprojekta kvalitātes paaugstināšanas iespējām modeļu izstrādes laikā un veicot to savietošanu un analīzi, kas pēc tam ļāva aplēst arī potenciālos ietaupījumus, kādi varētu rasties, ja ēka būtu projektēšanas laikā “uzbūvēta” digitāli. Tika konstatētas vismaz 100 rasējumu neprecizitātes, informācijas iztrūkumi utt. Tipiskākās problēmas bija dažādas informācijas trūkumi un nepietiekamas atsauces uz citām rasējuma sadaļām, respektīvi, nebija pilnībā atainota ēka kā vienots veselums. Praksē šādas situācijas gadās nereti, jo 2D rasējumos nav iespējams iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par risinājumiem. Tā ir BIM priekšrocība – katrs objekts tiek skatīts vienotā modelī, līdz ar to ir iespējams savietot atsevišķas sadaļas ar augstu precizitāti.

Mūsdienās projektēšanai lielākoties ir jānotiek ātri, līdz ar to kļūdas ir sistemātiskas, tās vērojamas visā nozarē kopumā. Projektētājiem u.c. iesaistītajiem nepietiek laika, lai koncentrētos uz visām sīkajām detaļām, tāpēc projekti tiek nodoti līdz galam nenoslīpēti. Jo vairāk dažādu rasējumu ir, jo vairāk neprecizitāšu tajos iespējamas. Ja ēkai netiek izveidots 3D modelis, daudzas lietas nemaz nav iespējams pamanīt, jo ir pieejams pārāk maz griezumu vai plānu, kuros uz ēku paskatīties.

Rezultāti nebija pārsteigums, jo pasaulē jau ir pieejami daudzi pētījumi par BIM lietderību, bet Latvijas mērogā šie ir pirmie šādi apstiprināti dati. Ar vizuālo pārbaužu metodēm atklājām 42 problemātiskās vietas, bet automatizēti – 180. Te jāsaprot, ka katra problemātiskā vieta var sevī ietvert vēl simtiem saistītu tipveida neprecizitāšu, piemēram, ja projektētājs nav norādījis, kā cauruļvadi šķērso citus vienā līmenī esošus cauruļvadus vai arī stāvvads, kas šķērso nesošās konstrukcijas vairākos stāvos. Ja vietas ir pietiekami, šādas problēmas var atrisināt salīdzinoši vienkārši, bet ja pastāv ierobežojumi, piemēram, kā tas ir rekonstrukcijas projektos, risinājuma meklēšana var patērēt ievērojamus laika un finanšu resursus.

Rezultāti parāda, ka laicīga šādu problēmu risināšana var pozitīvi ietekmēt tālākos procesus un atļaut projektus realizēt efektīvāk un arī lētāk. Pieņemot, ka katras problēmas risināšanai nepieciešami vismaz 2 cilvēku komunikācija un vismaz 1-2 darba dienas laika, tās kopā ir vairāk nekā 7000 darba stundas un optimistiskā gadījumā – ap 140 000 eiro ieguvumi.

Jau šobrīd kopā ar kolēģiem esam izdarījuši vairākus būtiskus secinājumus:

  • BIM tehnoloģijas pielietošana ļauj samazināt cilvēkfaktoru un tā pieļautās kļūdas;
  • BIM modeļi ir strukturētas informācijas kopums (atbilstoši standartiem definēta modeļa struktūra ļauj tāpat strukturēt arī tāmes informāciju);
  • strukturēto datu pieejamība ļauj pielietot datu zinātnes paņēmienus informētu lēmumu pieņemšanai;
  • tāmētāja uzdevums ir skaidri saprotams, taču būvobjekta dalībniekiem jābūt iespējai ne tikai paļauties uz viena vai vairāku būvspeciālistu viedokļiem, bet arī pašiem pārliecināties par informācijas precizitāti;
  • BIM tehnoloģijas nodrošina virkni ieguvumu, taču to izmantošanai jābūt skaidri definētam mērķim no pasūtītāja puses un BIM procesu vadība jānodrošina atbilstošā līmenī.

Ar šo neapstājamies, jo pilotprojekta otrā posma ietvaros VNĪ uzdeva mums veikt BIM atjaunošanu būvdarbu laikā atbilstoši izmaiņām un būvprojekta labojumiem, lai pēc ēkas pārbūves BIM būtu pilnīgi atbilstošs faktiski veiktajiem būvdarbiem un pielietotajiem risinājumiem.

Share this Post!

About the Author : Dana Šauberga


0 Komentāri

Send a Comment

Your email address will not be published.